Varakļānu ebreju kapsēta ir nozīmīga pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un viena no redzamākajām liecībām par ebreju kopienu, kas vairākus gadsimtus veidoja būtisku Varakļānu sabiedrības daļu.
Organizēta ebreju kopiena Varakļānos sāka veidoties pēc 1772. gada, kad Latgale nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Starp pirmajām kopienas institūcijām bija Hevra Kadisha – ebreju apbedīšanas un mirušo aprūpes biedrība – un kapsēta.
Pati kapsēta izveidota 18. gadsimta beigās–19. gadsimta sākumā.
VARAKĻĀNU EBREJU KOPIENA:
1847. gadā Varakļānos dzīvoja aptuveni 250 ebreju, bet 1897. gadā – jau 1365, kas bija aptuveni 75 % no visiem miesta iedzīvotājiem. Arī Latvijas Republikas laikā ebreju kopiena saglabājās ļoti nozīmīga – 1935. gadā Varakļānos dzīvoja 952 ebreji.
Kopiena veidoja nozīmīgu pilsētas saimnieciskās, reliģiskās un kultūras dzīves daļu. Varakļānos darbojās sinagogas, reliģiskās un izglītības iestādes, amatnieki un tirgotāji.
KAPSĒTA UN TĀS ĪPATNĪBAS:
Kapsētā saglabājušies daudzi vēsturiski kapakmeņi. Tajos sastopami uzraksti ivritā, jidišā un krievu valodā, kā arī dažādi jūdaisma simboli un dekoratīvie elementi.
Īpaši interesants objekts ir ohels – neliela celtne, kas uzbūvēta virs kapa. Šāda veida būves ebreju apbedīšanas tradīcijā parasti saistītas ar īpaši cienījamu cilvēku, piemēram, rabīnu vai garīgo autoritāšu, apbedījuma vietām.
HOLOKAUSTA PIEMIŅA:
Varakļānu ebreju kapsēta ir arī traģiska Holokausta piemiņas vieta.
1941. gada 4. augustā pie kapsētas tika nogalināti aptuveni 540 Varakļānu ebreji – gandrīz visi pilsētā palikušie ebreju iedzīvotāji.
Pēc Otrā pasaules kara nogalināto mirstīgās atliekas tika pārapbedītas kapsētas teritorijā. Mūsdienās šeit atrodas divi pieminekļi Holokausta upuru piemiņai.
Kapsēta ir ne tikai apbedījumu vieta, bet arī nozīmīga Varakļānu vēstures liecība, kas stāsta par savulaik lielo ebreju kopienu, tās tradīcijām un traģisko likteni 20. gadsimtā.
ADRESE:
Kapsētas iela 10A, Varakļāni, Madonas novads